Personal Genome Project (PGP) brings another meaning to "PGP authentification" :)

Izglītība - vai iet mācīties augstskolā vai nē?
Gribētos izklāstīt savu pieredzi un vēl dažus piemērus, ko es savā dzīvē esmu redzējis.

Man ne vienu brīdi nebija šaubas par to, ka es gan turpināšu studijas vidusskolā (nevis arodskolā), gan došos uz LU vai RTU, gan to, ka es dabūšu bakalaura diplomu, gan to, ka turpināšu studijas arī tālāk. Es mēģināšu pastāstīt par to sīkāk, pa posmiem.

1. izvēle: latviešu skola.
Mans tēvs ir krievs, bet māte latviete. Sākot iet uz skolu (vēl padomju laikos) bija izvēle sūtīt mani uz krievu skolu (50 m attālumā no majām) vai uz latviešu skolu (500 m attālumā). Pēc ilgām diskusijām man ļāva izvēlēties. Es izvēlējos iet uz latviešu skolu, jo dzīvojot Latvijā es uzskatu šo valodu un kultūru par svarīgāku, bet krievu valodu es arī pagalmā un no gramatām pietiekoši labi apguvu. Šim lēmumam bija arī citas sekas, par kurām es tad neapzinājos, bet par to vēlāk. (jā šis būs vēl garāks posts nekā lastguru B) )

2. izvēle: vidusskola.
Es kopā mācijos trīs dažādās pamatskolās/vidusskolās un tajās visās man tika nodrošināts līdsvarots humanitāro un ekzakto zināšanu kopums. Tolaik tas man nepatika, bet universitātes laikā es sapratu šādas pieejas jēgu - lai gan kultūras vēsture vai mūzika man kā programmistam parasti neko labu nedot, taču dažos gadījumos saprašana par citu nozaru problēmām un to risinājumu paņemieniem palīdz izdomāt jaunus paņēmienus savā nozarē. Tā veidojas arī starpnozaru zinātnes, piemēram kompozītu zinātne, fizikālā ķīmija, kodolfizika un daudzas citas. Pašlaik pamatzinātnes jau ir tik labi izpētītas, ka kaut ko jaunu var viegli izdomāt tikai uz zinātņu robežām vai kombinējot dažādas zinātnes kopā. Tādā veidā vispārēja izglītība man palīdzēja nevis darīt rutīnas darbus, bet meklēt jaunas idejas un jaunus risinājumus. Arodskolā šāda veida zināšanas iegūt nevar - jāiet vidusskolā.

Starpcitu es vēlāk uzzināju, ka attiecīgajā krievu skolā bija ļoti strikta specializācija un disciplīna. Es tur nemaz nebūtu iederējies. :)

3. izvēle: specialitāte.
Es sāku pētīt datorus vēl 7-8 klasē, tāpēc man tāpat kā lastguru nebija nemazākās šaubas par savu specialitāti. Citiem varu ieteikt pēc iespējas ātrāk iziet profesijas orientācijas testus, kas palīdzēs apskatīt savu iespējamo profesiju bāzējoties uz personības tipu. Nevajag izvēlēteis profesiju, kas ir vajadzīga tieši tagad - mācības ies 3-5 gadus un jādzīvo pēc tam būs vēl ~40 gadus līdz pensijai. Jāmācās to, kas būs vajadzīgs pēc 5-10 gadiem. Šajā ziņā man un lastguru arī paveicās, jo mēs izvēlējāmies atvērtā koda specializāciju un tas kļūst arvien aktuālāks. Tas ir vēl viens iemesls kāpēc izvēloties savu specializāciju vajadzētu uzreiz sākt to studēt, neskatoties uz to, ka tu vēl ej 8. klasē. Jo agrāk sāksi, jo labāk sanāks.

4. izvēle: universitāte.
Godīgi sakot es gāju uz universitāti ar vienu domu - dabūt papīru. Es domāju, ka es zinu par savu virzienu vairāk nekā tie pasniedzeji, kas mani mācīs, biju parliecināts, ka neko labu es tur neiemacīšos. LU netiku (tagad domāju - par laimi), iestājos RTU datoriķos. Es uzreiz biju notēmējis uz automātisku iekļūšanu RTU gadījumam, ja netieku LU, jo šajās universitātēs māca labakos datoriķus un ja jau iet pēc papīra, tad vismaz pēc laba papīra.

Pieredze universitātē.
Pirmais gads RTU bija savā ziņā līdzīgs vidusskolas turpinajumam - mums bija daudzi nesaistīti priekšmeti: augstākā matemātika, fizika, ķimija, mehānika, sports. Tolaik man tas nepatika, bet tagad man ir jaatzīst, ka es patiešām pārsteidzoši bieži pielietoju domas vai idejas no tā, ko apguvu šajā gadā. Tā kā šie priekšmeti nebija manā specialitātē, tad pasniedzeji zināja daudz vairāk par mani un tas arī palīdzeja nomierināt manu karsto galvu un iemācija korekti sazināties ar augstākstāvošiem (tas man noder katru dienu).
Sākot ar otro gadu mums sāka mācīt par to, ka ražo programmatūru. Ievērojiet, es neteicu, ka mums macija programmēt, nē - tika pieņemts (diezgan pamatoti), ka vienkārši programmēt ir tik viegli, ka mēs to varam apgūt paši. Mums mācīja analizēt klientu prasības, definēt vajadzības, dalīt programmas blokos. Šīs lietas liekas ļoti liekas, kad programmas rakstīšana aizņem pāris dienas, bet pilnība atpērkas kad programma ir kaut cik lielāka. Jo tālak, jo skaidrāka kļuva tendence - mūs mācija ne tikai programmēt, bet arī darboties kompleksā programmatūras ražošanas sabiedrībā un, maģistratūrā, arī mācīja, kā šo ražotni veidot, plānot, vadīt un saprast.

Secinājums ir vienkāršs - ja jūs gribat būt par kompetentu darbinieku savā nozarē: jums ir vajadzīgs bakalaura diploms. Ja jūs gribat būt par kompetentu vadītāju savā nozarē: jums ir vajadzīgs maģistra diploms. Ja jūs gribat izgudrot kaut ko jaunu savā nozarē: jusu ceļa būtu jāved uz doktarantūru.

Mans piemērs gan nav diezko tīrs, jo es ļoti agri uzsāku savu izaugsmi arī ārpus universitātes un vairākās vietās veiksmīgi ieklemmējos pareizajā laikā, tā jau bez maģistra grāda iegūstot diezgan augstu socialo un profesionālo stāvokli.

Lai lastguru neapvainotos, izcelšu viņu īpaši: lai arī lastguru nepabeidza pat bakalaura programmau, viņa aktivitātes un ļoti liela veiksme darba vietas izvēlē palīdzēja viņam kļūt par diezgan labu profesionāli un arī labu vadītāju tīri uz savas pieredzes pamata, taču man liekas, ka arī viņam lieti noderētu noklausīties dažas no maģistra kursa lekcijām, lai gūtu jaunas idejas sava un savu padoto darba organizēšanai. Par laimi viņš to arī zin un pašizglītojas tad, kad tas ir iespējams.

No otras puses ir mans pašreizējais kopmītņu kaimiņš ar niku coced (viņš nav šajā forumā). Viņš ir pilnībā veltījis sevi studijām un praktiski neko ārpus tām nedara (profesionālajā ziņā). Viņam jau ir divi bakalaura diplomi (datoru un ekonomikas). Šonedēļ viņš dodas uz vienu universitātē Lielbritānijā, kur, pateicoties sava RTU profesora palīdzībai, ar prāvu stipendiju mācīsies vienu gadu un iegūs turienes maģistra grādu. Pēc atgriezšanās viņš iegūs otro maģistra grādu RTU. Paraleli viņs UK vēl iegūs arī profesionālo pieredzi vietējā uzņemumā. Lai gan coced pašlaik nav ieverojams Latvijas IT industrijā, bet viņš gūs tik ieverojamu un vispārēju akademisko pieredzi, ka pēc savustudiju beigām viņš būs ļoti vērtīgs specialists un varēs viegli atrast augsti apmaksātu darbu gan Latvijā, gan ārzemēs (nevis zemenēs par x000 Ls, bet gan specialitātē par x0000 vai pat 1x0000 Ls gadā).

Summarizējot mans viedoklis par mācībam ir tads - jāmācās ir ilgi, dikti un dziļi, tik ilgi cik vien var. Taču nav jāaizmirst arī uzsākt savu profesionālo karjeru.

(Kamēr mācies, var pastrādāt ari McDonalds, bet pēc mācībām - tikai pēc specialitātes un augšā pa karjeras kāpnēm)

Vista rullē tikai kamēr viņa ir olā.

Vista rulles only while it is in the egg (Vista means hen in latvian and is a reference to a coming version of a popular operating system ;))

Just finished the first season of Farscape. Now that is what i call a cliff-hanger :D
Seriously good series!

Apskatīsimies jauno Windows Vistu.Konkurence ir laba lieta. Ir iespējams, ka arī inženieriem, kas strādā šajā uzņēmumā rodas kādas patiešām labas idejas, tāpēc atvērtā koda lietotājiem un veidotājiem ir svarīgi sekot jaunākajām tendencēm komerciālas programmatūras jomā, lai iedvesmotos savas programmatūras uzlabošanai.

Kas varētu būt labs Vistā?
* filesystēmas enkripcija. daudzi lietotāji grib nodrošināties pret datu nozagšanu un arī Ubuntu plāno/cer ieviest šo fīču breezy relīzē
* jaunais draiveru API izskatās daudzsološi - iespējams, ka drīz mēs redzēsim vēl citus ndiswrapper līdzīgus projektus
* Aero/Avalon/Glass idejas jau ir iedvesmojušas Cairo arhitektūru - mums atliek tikia gaidīt, kas iznaks ātrāk un izskatīsies skaistāk :). Uzreiz jāsaka, ka puscaurspīdīgas un lēcveidīgas logu maliņas izskatās patiešam labi.
* IE antiphishing tools - vai tāda fīča FF ir?
* vairāki instrumenti Vista deploymentam izskatās potenciāli ļoti interesanti: lai gan dažus no tiem var salīdzināt ar kickstart iespējām, taču citus var replicēt tikai ar LiveCD un filesistēmas .tar attēlu pārvietošanu. Tas prasa ievērojamu zināšanu līmeni no administrātora - šajā ziņā AK pasaulei varētu būt noderīgi uzlabojumi. Piemēram, sākotnējā instalācija Vistā ir vienkārša failu sistēmas attēla atpakošana. Līdz šim šada funkcija ir redzēta tikai Amber Linux.
* Spotlight analogs - šajā ziņā ir pāris labas programmas, tacu vēl neviena nav gluži Apple piedāvājuma līmenī, piemēram es vēl joprojām gaidu virtual folders :)
* Jaunais Start Menu, All Programms izkārtojums izskatās interesanti, lai gan es nedomāju, ka to ir pārāk ērti lietot. šajā ziņā Linux pieeja ar tematiskajām izvēlnēm man škiet optimālāks.
* viena no lietām, ko AK jau ir pārņemis no Vista ir t.s. metadata view - saraksta skats explorerī, kad attēliem blakus parādās to, piemēram, nosaukums
* automātisks un vienkāršs backups - es pie tā jau pāris mēnešus strādaju un tas noteikti būs novembra Ubuntu relīzē. Vista realizācija izskatās ieverojami prastāka par manis plānoto :)
* automātisks power managements ir interesants - būtu ļoti patīkami, ja, aizverot notebook, tas autmomātiski ieietu slēp režīmā, pēc kādas minūtes pārslēgtos uz suspend-to-RAM un vēl pēc 15-20 minutēm pats atmostos un uztaisītu suspend-to-disk (turklāt tā, lai tas viss arī strādātu neatkarīgi no aparatūras iespējām un gļukiem)
* beidzot Vistā var piemontēt failu sistēmas attēlus :)
* "freeze the programm, apply a patch and continue running" :D tā nu gan ir interesanta ideja, bet visticamāk, ka realizācija būs šausmīgi bugaina :P
* Administrātora pielāgots Helps - tas ir labs koncepts


Kas varētu būt arī labāks?
* lietotāju tiesību vadība - izskatās, ka nepieciešamība saglabāt savietojamību ievērojami traucē Windows daudzlietotāju vides attīstības iespējām. protams, šajā jomā Vista izskatās labāk par iepriekšējām versijām, taču šie uzlabojumi izskatās pēc virsbūvēm uz diezgan čābīgajiem pamatiem, nevis pēc solītās pārrakstīšanas
* IE daudzās ziņās tiek uzlabots līdz 'gandrīz FF' līmenim. gribētos arī kādus reālus jaunumus šajā frontē, lai gan arī ziņa, ka IE tiks ļoti ierobežots pilnvaru ziņā arī ir patīkama.
* failu pārlūka jaunā saskarne izskatās pārbāzta un diezgan nelietojama. Man nācās vairākas minūtes domāt, lai saprastu (vismaz es tā ceru), ko tieši šis attēls parāda.
* LiveIcons - kur iespējams ikonās parādās pats dokuments (attēla thumbnails, pdf pirmā lappuse, ...). Potenciāli interesanta fīča ir šādas attieksmes paplašināšana uz mapēm, taču tā realizācija ievērojami klibo - mapes nevar atpazīt kā mapes. Gnome un KDE jau kādu laiku iekļau šo funkcionalitāti un visu laiku to uzlabo. Man it īpaši patīk tas, ka Linux thumbnaileri veidojot thumbnailu dod tam ievērojamu tipa pieskaņu - video failiem ir "lentes kadra" rāmītis, PDF failiem ir iezīmēts PDF logo, ... Turklāt ir pamanīts, ka WinXP video thumbnailers ņem video pirmo kadru, kur parasti nekā nav. Linuxā tiek ņemts nakošais atslēgkadrs pēc noteikta faila izmēra procenta - parasti šie kadri ir ļoti aprakstoši.
* shell skriptings (Monad) tomēr Vistā nebūs :P
* atkal kaudze ar programmām vairs nestrādā :P

Skat:
http://www.pcmag.com/article2/0,1895,1840724,00.asp
http://www.eweek.com/slideshow/0,1206,l=&s=25982&a=156770,00.asp

How to Become an Early Riser

How to Become an Early Riser - Steve Pavlina’s Personal Development Blog

Now that's something I'll never be able to do - I'm a sleep'o'maniac! 10-12 hours a day is no limit to me. I can sleep even more!
All that shouting and reading made me sleepy - let's take a quick 10 hour nap, shall we?

Cry of heart

I like hockey, just like most of the Latvian population.
Today was a black day in history of fair judgement in hockey. Latvian team faced USA in the world championships and wiped them all over the wider european ice arenas. The whole first third US players struggled to keep up with our guys. The third ended with 1:0 against US which showed only a small part of the LV dominance.
The second third started in an even higher tempo and US were struggling to even get the puck. And then the brakepoint came - within a minute two goals were ignore by the judge. He didn't even bother to watch the video that clearly showed the goal in both cases. After that he gave a fault to LV player after the US player fell on a clean spot. US gained back to 1:1.
The spirit was partially broken. An error in defence got US to 1:2 in the last third of the match after clear faults from US were ignored on more then 5 ocasions. In a final struggle LV took off the goalie and US scored 1:3 in the last two seconds of the game.
A compleatly undeserved win for the USA. Shame on you, judge!